Vērtības

Sēdēju pie jūras, domas vēlās kā lieli mākoņi cauri manai galvai. Domāju, vai eksistē tāda ierīce, kura nolasa domas un uzreiz uzraksta datorā. Blogus rakstīt būtu daudz vieglāk!

Tomēr ne par to ir stāsts. Pludmalē sēdēju uz izskalota baļķa, jūra bija ļoti mierīga. Saulīte sildīja, pūta liegs vējš… Ieelpoju dziļi jo dziļi. Jūras smarža man atsauca atmiņā bērnību, pusaudžu gadus, kad brauciens uz jūru bija kaut kas liels. Gribējās braukt uz jūru katru dienu, jo viļņu šalkoņa, kaiju bļauras, smiltis un cepšanās saulīte tik jauka. Jūra bija liela vērtība.
Tagad? Jūru redzu katru dienu no saviem logiem. Ja gaužām liels slinkums, tad vakaros saules iekrišanu jūrā var skatīties tāpat, nekur neejot. Katru dienu var iet uz jūru, klausīties viļņu šalkoņā, kaijas, ja godīgi, ir līdz kaklam, jo tās bļaustās arī pagalmā. Brīžiem labprātāk sēdētu pie upes vai maza strautiņa. Protams, vasarā ir dikti forši – paskaties, vai ir saule, lēns vējš un vai mākoņi netuvojas no kādas puses, un dodies uz pludmali ķert sauli. Būt pirmajai pludmalē ir tik forši, jo var ieņemt labāko vietiņu.
Lai nu kā, tomēr vairāk nav tāda sajūsma, kāda bija agrāk.

Jā, teiciens par to, ka mēs spējam novērtēt lietas, vietas un visu pārējo tikai tad, kad tā vairs nav, šeit ir īstajā laikā.

Iedomājoties par šo teicienu, sapratu – jānovērtē iespēja būt pie jūras! Citiem tādas iespējas nav. Kad esmu pie jūras un sazvanos ar māsu, viņa vienmēr žēlā balsī saka, ka arī gribētu staigāt gar jūru.
Protams, bērnības sajūsmu diez vai spēšu atgūt, bet pateicībai gan jābūt.

Kādēļ mēs lielākoties nenovērtējam to, kas mums tiek sniegts? Protams, runāju par labajām un pozitīvajām lietām. Pierodam pie labsajūtas? Aizmirstam par to, kā var būt, kad tā nav? Visticamāk.
Nebūtu pareizi nepārtraukti domāt par to, ka labais var reiz beigties. Tā var piesaukt nelabo.
Tomēr novērtēt un būt pateicīgam par dzīves dotajām iespējām.. Tas taču nav par daudz prasīts? Galu galā arī izbaudīt līdz kaulam.

Domāju, ja mēs būtu vairāk pateicīgi par to, kas mums ir, tad arī savstarpējās attiecībās cilvēki būtu saticīgāki. Bieži vien cilvēki nenovērtē viens otru. Šķiet, ka ir bezjēdzīgi darīt kaut ko, ja tas netiek novērtēts no otra cilvēka. Protams, jādara arī paša priekam, bet ir jauki dzirdēt kādu sirdi sildošu vārdu no otra.

P A T E I C Ī B A

Elposim svaigo gaisu un cerēsim, ka drīz pavasaris atnesīs kaut ko siltāku. Pirms gada šajā laikā gaisa temperatūra bija ap 25 grādiem….

Lai forša diena!

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s

Create your website at WordPress.com
Get started
%d bloggers like this: