Pusnakts

Pēc gada ilgiem ierobežojumiem, tostarp slēgtām sporta zālēm un klubiem, kur izrādīt savus muskuļus, lēnām sāka atgriezties dzīvība. Pasaules trakums bija rimies, cilvēkiem nācās mācīties dzīvot no jauna, arī baudīt citu klātbūtni, tuvāku par diviem metriem. Taču joprojām, pieraduma mākti, cilvēki cits citu pavadīja ar aizdomīgiem skatieniem. Pirmais piektdienas vakars pēc ierobežojumu mazināšanas. Neskaitāmas izlaušanās, noraušanās no ķēdes un daudz miesas kāru cilvēku.

Roberts jau mēnesi varēja strādāt no ofisa. Teju gadu darbs no mājām. No rīta līdz vakaram dzīve noritēja četrās sienās. Ja Rīgā nebūtu Wolt vai citas iespējas, kā pasūtīt ēdienu, tad gan būtu nedaudz izkustējies, jo ēst taču vajag. Roberts bija no tiem, kurus ne pārāk satrauca sešpakas redzamība, tomēr svarīgi, lai vasarā nebūtu kauns gulēt pludmalē. 

Dodoties prom no ofisa, Roberta kolēģi aicināja vakarā doties uz klubu. Galu galā – piektdienu atgriešanās ir jānosvin! Noguris no skatīšanās datora ekrānā, arī doma par laiskošanos dīvānā, pie TV ekrāna ar picu nemaz nelikās tik slikta. Bet, ja draugi sauc, tad ir jāiet! 

Atgriezies mājās, Roberts steidzās uz dušu. Smaržīgs (jā, jo iepūta savas izejamās smaržas), mugurā uzvilkts tīrs krekls, kājās džinsu bikses, izejamās kurpes, un vēl pirms iziešanas skats spogulī ar frāzi: „Tu esi foršs džeks,” Roberts devas uz kolēģa dzīvokli, lai iesildītos vakaram. 

Roberta kolēģis Dāvis dzīvoja netālu no Vecrīgas. Parasti pie viņa notika iesildīšanās, dažkārt arī atsildīšanās, jo nepilnu desmit minūšu gājiens bija ideālākais variants pēc garas nakts. Pāris glāzes viskija, uzkurinoša mūzika, un zvans taksim, lai uz jauno klubu „Midnight” puiši ierastos ar glanci. Atbilstoši kluba nosaukumam, puiši ieradās ap pusnakti.

Klubā bija tieši tik daudz cilvēku, ka monētai nebija vietas, kur nokrist. Visi bija izsalkuši pēc sabiedrības, mūzikas, neprātīgām dejām un viegla flirta. Izstāvējuši rindu pie bāra, Roberts, Dāvis un Kristaps, spraucoties cauri cilvēkiem, tuvojās galdiņu zonai. Par laimi, kāda meiteņu kompānija devās prom, un puišiem atbrīvojās vieta. Puiši jau laicīgi nodrošinājās ar divām kokteiļu glāzēm katram, jo saprata, ka negribēs gaidīt rindā pie bāra pusstundu. Diezgan gudri, jo, kamēr puiši malkoja savus kokteiļus, tieši pusstundas laikā viņus bija paspējušas uzrunāt aptuveni 10 meitenes. Jā, cilvēki tik tiešām izsalkuši

Pēkšņi pie puišiem pienāca Pēteris, arī viņu kolēģis. Pēteris bija ieradies ar savu draudzeni, bet diemžēl pūlī viņu pazaudējis. Izdomāja palikt pie Roberta, Dāvja un Kristapa ar cerību, ka varbūt viņa atradīs viņu. Kārtējā pusstunda un tik tiešām – Pētera draudzene parādījās pie apvāršņa. Pētera asinīs jau riņķoja diezgan liels alkohola daudzums, tāpēc viņa prieku par draudzenes atgriešanos īsti nevarēja saprast. Laikam bija priecīgs… Tomēr, neilgi pēc draudzenes atgriešanās, viņam, Dāvim un Kristapam vajadzēja papildināt glāzes. Roberts pie galdiņa palika divatā ar Pētera draudzeni. 

Turpinājums sekos…

Attēls: Inga Seliverstova, pexels.com

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s

Create your website at WordPress.com
Get started
%d bloggers like this: