Nezināmais

Domājot par šī raksta nosaukumu, pirmā asociācija radās no matemātikas terminiem – nezināmā aprēķināšana. Iespējams, ar augstākās matemātikas palīdzību arī dzīvē var aprēķināt nezināmās lietas un varbūtības, tomēr cilvēkam parastajam tas var būt par sarežģītu.

Spēja ietekmēt
Šoreiz ar “nezināmo” es vēlos apzīmēt šo gadu. 2020. Pārlasīju šī gada bloga ievadrakstu – pusnakts vēlēšanās un jaunas apņemšanās (varbūt pat jaunas vecās), ticēšana kaut kam. Šis gads ir patiess apliecinājums tam, ka viss var ļoti strauji apgriezties kājām gaisā.
Ierobežojumi, izjaukti plāni, kļūšana par bezdarbnieku vai bezdarbniekiem – gaisma tuneļa galā vairs nav redzama. Protams, mūsdienu pasaulē cilvēkam jābūt spējīgam ātri pielāgoties jaunām situācijām. Jā, var grimt depresijā un sūroties, žēloties, ka #vissirslikti, bet labāk no tā nepaliks. Labi tiem, kuri pašizglītojās vai ar radošiem piegājieniem atrod veidus, kā atdzīvināt gaismu tuneļa galā.
Katrā ziņā katra paša rokās ir instrumenti, kā ietekmet savu dzīvi un kaut ko mainīt, tomēr… Kā jau mēs zinām, tad saistībā ar šo vīrusu klīst runas, ka tas ir mākslīgi radīts. Šādas un citādas teorijas, kuras pieminēju rakstā “Pandēmijas sākumā“, liek atsaukt atmiņā manu mīļāko, kā arī populāro citātu no Džordža Orvela romāna “Dzīvnieku ferma”:
Visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet daži dzīvnieki ir vienlīdzīgāki par citiem!
Iespējams, ka vienlīdzīgākie dzīvnieki arī šodien grib kontrolēt vienlīdzīgo dzīvnieku dzīves, nu tā – savos ieskatos.

Cita vienlīdzība
Pagājušā nedēļā pasauli pāršalca traģiskais notikums ASV ar Džordžu Floidu. Protams, sākotnēji radās jautājums, kādēļ policija viņu aizturēja. Tomēr tik nežēlīga nāve… Ar grūtībām skatījos video – policistam ne mazākās reakcijas, pat īsti nepaskatījās vai nenomainīja sava ceļa atrašanās vietu. Vai tiešām baidījās, ka viņš spētu tik ātri pielekt kājās un aizbēgt no vairākiem policistiem? Patiesi briesmīgi. Briesmīgi ir tas, ka 2020.gadā vēl joprojām nākas saskarties ar vēstures paliekām – mums tās ir PSRS, bet ASV tumšādaino diskriminācija.
Es nekad neesmu domājusi par to, ka citas ādas krāsas cilvēks varētu būt sliktāks/labāks par citu. Tā ir muļķīga domāšana. Tas viss sākas un turpinās ar audzināšanu, nostāju ģimenē, kā arī tuvākajā sabiedrībā. Nenoliegšu, ka bērnībā, ieraugot citas ādas krāsas cilvēku, es uz viņu skatījos ar lielu izbrīnu, bet tas tikai tāpēc, ka mums šeit tā nav ierasta parādība. Tieši tādēļ mēs saskaramies ar citām – tautības, dzimuma, vecuma, seksuālās orientācijas diskriminācijām.
Kad un vai tas beigsies? Domāju, ka nekad. Tas var mazināties, augot jaunajai paaudzei, un cenšotie ieaudzināt citu domāšanu, bet… Vienmēr atradīsies kāds bez iespējas domāt ārpus kastes un būs pakļauts stingrai vecās domāšanas audzināšanai.

Kas notiek fonā?
Gads nu jau ir pusē. Vairāk vai mazāk visā pasaulē galvenā tēma ir COVID-19. Inficētie, mirušie, ierobežojumi un to pārkāpēji. Kādus ierobežojumus mazināt, kādus atstāt.
Tagad vairāk vai mazāk visi sāk runāt par #blacklivesmatter. Cilvēki ir noguruši no vīrusa un šis ir labs iemesls, lai dotos protestos, varbūt netikt pieķertiem, ieelpot malku svaiga gaisa un iztrakoties. Nolaist tvaiku, kas sakrājies karantīnas laikā.
Tomēr vai mēs zinām, kas notiek aiz visa šī? Tāpat pasaulē turpinās dabas katastrofas neskatoties uz to, ka pasaule it kā ir apstājusies un ievelk atelpu. Iespējams, tiek plānotas politiskas un militāras lietas. Galu galā ir vīruss, par ko cilvēki satraucas, un tas ir svarīgākais.
Kas notiks pēc tam? Mēs varam tikai domāt un funktierēt, tomēr, kā jau iepriekš teicu, daži dzīvnieki ir vienlīdzīgāki par citiem, un mūsu rokās nav iespēja ietekmēt citas lietas un notikumus.

Ganīt domas
Varbūt tā arī vajag – dzīvot un ļauties, nevis pārlieku domāt par iespējamiem notikumiem un psiholoģiski traumēt sevi? Bet domas nāk.
Savā noslēguma konsultācijā ar psihologu, pieskāros tēmai par domām, ka es mēdzu domāt par daudz, izdomāt visādus iespējamos scenārijus, un tas traucē darīt kādas lietas. Psiholoģe teica, ka strādāt ar domām ir smags darbs, kas ir jādara, lai kaut ko sasniegtu.
Prāta Vētras vārdiem sakot – domas kā aitas, jāmācās tās vēl ganīt.
Vēl pēdējo domu pirms domu ganīšanas – katrai paaudzei ir nācies pārdzīvot un piedzīvot grūtus laikus. Kari, okupācijas, citi vīrusi un mēri. Cik tas patiesībā ir traki. Miera nekur. Tomēr dzīvot ar domu, ka kaut kad kaut kas slikts var notikt un censties tam gatavoties… Vai var sagatavoties nezināmajam? Vai vienkārši dzīvot un ļauties plūsmai.

Bet hei! – vasara ir sākusies! Cerams tā nepārsteigs ar aukstuma viļņiem, jo teikšu godīgi – es neprotu ģērbties atbilstoši mēnesim, jo laiks laukā dažkārt ir absolūti neatbilstošs. Grūti pārkāpt un vasaras drēbēm vai atteikties no kādas virsjakas.

Skriesim elpot malku svaiga un vasarīga gaisa!

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s

Create your website at WordPress.com
Get started
%d bloggers like this: