Sitiens

Ir rudenīga jūlija pēdējā ceturtdiena. Vējš plosās koku lapotnēs, lietus lāses ik pa laikam sitas logu rūtīs. Šādās dienās manā prātā atgriežas atmiņa par kādu pirmo septembri. Ja nemaldos, tad tas bija piektās klases pirmais septembris. Es neatceros, kas man bija mugurā, bet kājās biju uzvilkusi zilus zābaciņus uz neliela papēža. Galu galā liela dāma piektajā klasē. Atceros, kā pirms svinīgās dienas staigāju pa mājām ar zilajiem zābaciņiem kājās, jo apavus vajadzēja iestaigāt, kā arī nebiju nekāda “papēžu dāma”. Tiesa, reti uzvilku zilos zābaciņus, bet tie man spilgti jo spilgi iespiedušies atmiņā.

Teju divi mēneši pagājuši, kopš pēdējo reizi mani apciemoja iedvesma, kura liek pirkstiem dejot pa taustiņiem un veidot tekstus. Iespējams, tas tādēļ, ka saņēmu divus “sitienus”.
Viens no tiem – pēkšņs un nepatīkams pārsteigums mājokļa jautājumā. Daudzdzīvokļu mājas ūdens stāvvadā radās sūce, kas nedaudz samitrināja sienu, kurā bija apslēpts elektroinstalācijas pārsteigums, kas radīja nākamās problēmas. Problēmas sekoja viena aiz otras, protams, nācās meklēt risinājumus. Atrast saprātīgu elektriķi, beigu beigās veikt neplānotu un, paldies Dievam, nelielu mājokļa kosmētisko remontu. Gruntēšana, špaktelēšana, krāsošana. Darot darbus, pie sevis nosmējos, ka esmu labs sievas materiāls – cepu kūkas un špaktelēju/krāsoju sienas! Varbūt vēl jāapgūst santehniķa arods, lai nebūtu jāalgo meistari par lielām naudām. Ja vēl elektriķa lietas mācētu, vispār ideāls sievas materiāls, bet nē, paldies.. Vēl joprojām atceros sprakšķēšanu… Elektriķi ir apbrīnojami cilvēki!
Bet ar to viss nebeidzās, viena problēma vēl karājas gaisā… Jācer, ka drīz izdosies arī to atrisināt.

Nākamais sitiens bija diezgan loģisks un izskaitļojams, sekas pirmajam sitienam. Sitiens pa manu mentālo veselību. Jūnija sākumā šķita, ka es esmu vairāk vai mazāk izrāpusies no savas depresijas bedres, bet “blīkš, blākš” un atsit atpakaļ. Varbūt neatkritu tik dziļi atpakaļ, bet šoreiz tarakāni manā galvā mēdza pārvērsties par kaut ko briesmīgāku. Dēmoniem? Iespējams. Kādu dienu vienkārši nobijos no sevis, bija sajūta, ka esmu starp divām pasaulēm, īsti nesaprotot, kas notiek. Sēdi, trīci, asaras birst un ir sajūta, ka… Nē, vairāk neturpināšu, laikam neesmu gatava būt tik atklāta, kaut arī gribētos. Katrā ziņā es priecājos, ka aizvien vairāk runā par mentālo veselību, jo tā ir ļoti, ļoti svarīga. Ja nav apkārtējo atbalsta, tad ir jābūt stipram cilvēkam, lai cīnītos ar sevi. Vēl stulbāk ir, ja apkārtējie nesaprot iemeslu. Es domāju, ka ir cilvēki, kuri cīnās ar mentālo veselību, labi apzinoties, piemēram, depresijas iemeslu, un zina zāles, kuras varētu palīdzēt. Nē, es nerunāju par medikamentiem, bet par garīgām vērtībām, kuras sniedz piepildījumu. Piepildījums sniedz iedvesmu un enerģiju turpināt veidot savu dzīvi tālāk.

Pagājušās svētdienas pievakarē es jutu, ka dēmoni lidinās tepat apkārt. Kā atprātotāji no Harija Potera. Baidījos no pirmdienas, kad atkal paliktu viena. Pirmdienas rītā atradu savu glābējsalmiņu. Pirms kāda laika rakstīju par paralēlo realitāti jeb filmām un to, kā tās ievelk sevī. Nenoliegšu, ka esmu neglābjama romantiķe, un man piepildījumu sniedz mīlestība, romantika jeb tie mistiskie taureņi vēderā. Kaut kas skaists. Pirmdienas rītā, klīstot pa interneta dzīlēm un meklējot iespēju, kā aizgaiņāt atprātotājus, jo taču zižļa man nav (!), atradu savu glābējsalmiņu! Tīņu romantiska komēdija… Sweet! The Kissing Booth 2. Labi, pirmā daļa bija labāka, tomēr, ņemot vērā, ka tas mans piepildījuma trauks tāds, ka vējš svilpo, otrā daļa mani arī aizkustināja līdz kaulam. Tik ļoti, ka nākamajā dienā noskatījos abas daļas atkārtoti. Nevajag būt tīnim, lai tādas filmas aizkustinātu, arī vecākas paaudzes mīlestība spēj aizkustināt līdz kaulam. Skaisti, mīļi un jauki, iespēja pasapņot un nedaudz piepildīt savu “trauku”, un aizgaiņāt atprātotājus.

Un tad es domāju… varbūt man arī vajadzētu kļūt par tīņu romantisko komēdiju aktrisi?

Jokus pie malas šajā rudenīgajā jūlija pēdējā ceturtdienā. Steigsim izbaudīt ik dienu, jo katra diena ir citādāka. Ja prot saskatīt skaisto vienkāršās lietās, tad arī ikvakara saulriets var šķist maģisks un apbrīnojams.

Lai skaisti!

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s

Create your website at WordPress.com
Get started
%d bloggers like this: