Baltā blūze

Roberts pie galdiņa palika divatā ar Pētera draudzeni.  – Es atceros tevi, tu toreiz biji Pēterim līdzi uz alus pagrabu, vai ne? – Jā, Robert, pareizi tu atceries… – Bet zini, man diezgan slikti iet ar vārdiem… Adele? – Robert, manuprāt, tev ļoti labi izdodas atcerēties vārdus! Roberts ar Adeli bija iepazinies pirms nedaudz vairākContinue reading “Baltā blūze”

Pusnakts

Pēc gada ilgiem ierobežojumiem, tostarp slēgtām sporta zālēm un klubiem, kur izrādīt savus muskuļus, lēnām sāka atgriezties dzīvība. Pasaules trakums bija rimies, cilvēkiem nācās mācīties dzīvot no jauna, arī baudīt citu klātbūtni, tuvāku par diviem metriem. Taču joprojām, pieraduma mākti, cilvēki cits citu pavadīja ar aizdomīgiem skatieniem. Pirmais piektdienas vakars pēc ierobežojumu mazināšanas. Neskaitāmas izlaušanās,Continue reading “Pusnakts”

Klusums

Čau! Klusums no manis gandrīz mēneša garumā. Iedvesma nenāca. Strauji palielinoties inficēto skaitam, no darba vietām atlaisto skaitam, neziņai un #vissirslikti, bija jāmeklē iespējas, kā nesajukt prātā. Nesajukt prātā no neziņas un bailēm par nākotni. Pirmais solis – izslēgt televizoru. Līdz 500 inficēto atzīmei, mana ikdiena sākās ar to, ka ap plkst.10.00 gaidīju Twitterī postuContinue reading “Klusums”

Pandēmijas sākumā

Laikam ejot, mēs mēdzam atskatīties un teikt – cik ātri laiks skrien, cik ātri aug bērni, cik ātri paiet dienas, nedēļas, mēneši un gadi. Šobrīd, kad pasaulē notiek prātam neaptveramais, šķiet, ka laiks iet uz priekšu vēl ātrāk. Ar katru dienu pieaug inficēto skaits Latvijā, inficēto un mirušo skaits pasaulē. Tepat kaimiņos, Igaunijā, 205 inficēto.Continue reading “Pandēmijas sākumā”

Pilnmēness ceļš

Čau! Nedēļa ir pagājusi, marts ir ieskrējies. Ieskrējies ar vēsām un pelēcīgām dienām, bet arī ar saules pielietām dienām, kad kājas prasīties prasās iziet pastaigā.Pagājusī nedēļa bija klusa no manis. Kādas divas reizes centos sākt rakstīt, bet pirksti neklausīja. Negribēja dejot pa klaviatūras taustiņiem. Gribu to vai nē, bet radošajā procesā esmu atkarīga no mūzas.Continue reading “Pilnmēness ceļš”

Pavēnī

Čau! Kārtējā nedēļa ir iesākusies. Vējš nu tāds, ka kaijas to izmanto, lai spēlētos – it kā lido, bet stāv uz vietas. Kad iepūš logos, tad kaut kas nokrakšķ, nograb. Klausījos “Pa kluso” – Kristīnes Virsnītes stāstu par Āfrikas sauli, un skatījos laukā pa logu, kā koki locās. Un pēkšņi manī bija apjukums – radāsContinue reading “Pavēnī”

Sapņotājs

Čau!Te es ar sveicieniem par divdesmito rakstu no saules pielietas dienas! Ceru, ka ikviens, kurš ieskatās šajā blogā, ir vismaz nedaudz palielinājis D vitamīna esamību savā organismā. Šī patiesi skaista nedēļa. Kaut arī auksta, tomēr skaista. Kādu dienu, dodoties prom no kārtējās darba intervijas, nolēmu ceļu mērot kājām, ne autobusu. Tas nekas, ka pūta vējšContinue reading “Sapņotājs”

Lielās mazās lietas

Čau! Kārtējās nedēļas kārtējais vidus, drūms un pelēcīgs. Bet – hei! līdz pavasara sākumam nepilni divi mēneši. Šis mēnesis pēc aptuveni pusotra mēneša ilga pārtraukuma man ir darba interviju mēnesis. Citviet pieteikumus sūtu izmisuma dēļ, citur ar kādām cerībām, citur sūtīšanas pēc. Vakar bija kārtējā darba intervija, tikai šoreiz atkārtota jeb otrā kārta ar lieliemContinue reading “Lielās mazās lietas”

Create your website at WordPress.com
Get started