Sitiens

Ir rudenīga jūlija pēdējā ceturtdiena. Vējš plosās koku lapotnēs, lietus lāses ik pa laikam sitas logu rūtīs. Šādās dienās manā prātā atgriežas atmiņa par kādu pirmo septembri. Ja nemaldos, tad tas bija piektās klases pirmais septembris. Es neatceros, kas man bija mugurā, bet kājās biju uzvilkusi zilus zābaciņus uz neliela papēža. Galu galā liela dāmaContinue reading “Sitiens”

Create your website at WordPress.com
Get started