Vērtības

Sēdēju pie jūras, domas vēlās kā lieli mākoņi cauri manai galvai. Domāju, vai eksistē tāda ierīce, kura nolasa domas un uzreiz uzraksta datorā. Blogus rakstīt būtu daudz vieglāk! Tomēr ne par to ir stāsts. Pludmalē sēdēju uz izskalota baļķa, jūra bija ļoti mierīga. Saulīte sildīja, pūta liegs vējš… Ieelpoju dziļi jo dziļi. Jūras smarža manContinue reading “Vērtības”

Pandēmijas sākumā

Laikam ejot, mēs mēdzam atskatīties un teikt – cik ātri laiks skrien, cik ātri aug bērni, cik ātri paiet dienas, nedēļas, mēneši un gadi. Šobrīd, kad pasaulē notiek prātam neaptveramais, šķiet, ka laiks iet uz priekšu vēl ātrāk. Ar katru dienu pieaug inficēto skaits Latvijā, inficēto un mirušo skaits pasaulē. Tepat kaimiņos, Igaunijā, 205 inficēto.Continue reading “Pandēmijas sākumā”

“Nē” un gaidīt

Čau! Vakar sāku vienu rakstu, bet kaut kas izsita no sliedēm un tā arī viss pārtrūka. Šodien, saules pielietā dienā, metos iekšā ar otro elpu. Godīgi sakot, šī nedēļa ir diezgan saspringta, par ko es priecājos, jo laikam patiesi esmu noilgojusies pēc tāda saspringuma. Tāda patīkama, kas dažkārt besī, bet ir labs. Gada nogalē, kāContinue reading ““Nē” un gaidīt”

Create your website at WordPress.com
Get started